Ķīnas investīcijas ASV samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada
Ķīnas tiešie ieguldījumi ASV pagājušajā gadā samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš labās lejupslīdes, pat pirms koronovīrusu pandēmijas bija daudz pasaules tirdzniecības. Pekinas investīciju samazināšanās mūsos atspoguļoja spriedzi starp divām pasaules lielākajām ekonomikām un Ķīnas valdības ierobežojumiem attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem.
ASV un Ķīnas attiecību nacionālās komitejas un tāpēc Rhodium Group konsultāciju uzņēmuma pirmdienas atdeve atklāja, ka Ķīnas tiešie ieguldījumi ASV samazinājās no 5,4 miljardiem USD 2018. gadā līdz 5 miljardiem USD pagājušajā gadā, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada lejupslīdes. Tiešie ieguldījumi ietver apvienošanos, iegādi un ieguldījumus tādās lietās kā biroji un rūpnīcas, bet ne finanšu ieguldījumus, piemēram, akciju un obligāciju pirkšanu.
Ziņojumā konstatēts, ka Ķīnas tiešie ieguldījumi ASV faktiski pazuda - līdz 200 miljoniem USD - no šī gada janvāra līdz martam, jo koronavīruss pandēmija kaitēja planētas ekonomikai.
ASV ieguldījumi Ķīnā pagājušajā gadā palielinājās līdz 14 miljardiem USD no 13 miljardiem USD 2018. gadā. Bet šis pieaugums lielā mērā atspoguļoja iepriekš pieteiktos projektus, tostarp Tesla rūpnīcu Šanhajā.
Divpusējie ieguldījumi starp ASV un Ķīnu samazinājās līdz septiņu gadu zemākajam līmenim, atklāts ziņojumā.
Amerikas Savienoto Valstu regulatori, kas noraizējušies par to, ka Ķīna iegūs piekļuvi sensitīvajām amerikāņu tehnoloģijām, rūpīgāk pievēršas Ķīnas investīcijām ASV - maiņai, ko noteica 2018. gada likums.
Divas valstis ir saudzējušas ASV apsūdzības, ka Ķīna izmanto ļaunprātīgu taktiku, tostarp piespiežot ārvalstu uzņēmumus nodot komercnoslēpumus un tiešas kiberzādzības, cenšoties pārspēt Amerikas tehnoloģisko dominanci. Prezidents ‘Donalds Tramps’ ir noteicis tarifus Ķīnas precēm aptuveni 360 miljardu dolāru vērtībā.
Lasiet arī: SVF norāda, ka ienākošie ekonomiskie dati ir sliktāki, nekā gaidīts, krīze drīz nepazūd
